Publikācijas
Tūrisms Vidusjūras reģionā: sargājot mantojumu vai iznīcinot vidi?
Tūrisms un mantojums Vidusjūrā ir saplūduši kopā, lai nodrošinātu vidi,
kas atbalsta brīvdienu, atpūtas un spēlēšanās uzplaukumu. Šī izdevīgā
laulība starp ērtību mobilitāti un kultūras un dabas mantojumu, bez
šaubām, dod labumu reģiona ekonomikai, taču tā nemazina nopietnās bažas
attiecībā uz vidi.„Mirstot no vēlmes tikt Eiropā” - Migrācijas pārvaldība Vidusjūras kontekstā
Migrācijai un Vidusjūrai ir daudz kopīga. Vairākus gadus atpakaļ, arheoloģiskajos izrakumos Antisā, Dienvidsardīnijā, netālu no vietas, kur 2007. gadā sāka ierasties laivas ar neregulārajiem* imigrantiem, pārsvarā no Alžīrijas, arheologi atrada kāda dieva „Sardus Peter” statuju. Vēlāk tika noskaidrots, ka tā ir radīta 9.gs. pirms Kristus. Leģenda vēsta, ka šis dievs, tik augsti godāts, ka pat nākamās civilizācijas turpināja to pielūgt, arī ir nācis no Ziemeļāfrikas. Tādējādi, jaunākais neregulārās migrācijas ceļš Vidusjūrā tikpat labi varētu būt arī vecākais. Lai saprastu to, kas notiek mūsdienās, ir patiesi svarīgi saprast šī reģiona vēsturi ar daudzajiem tā konfliktiem, mijiedarbībām un kultūras sakariem.Sefardu ebreja identitāte – vairāk nekā folklora
Sefardu ebreji, pēc to izdzīšanas no Ibērijas pussalas, tika nolemti
dzīvei trimdā un izjuta trūkumu pēc Citādā, kas varētu saglabāties
paaudzēm ilgi un dotu iespēju pastāvēt cienītai iecietībai pret
atšķirīgo. Šodien, vairākus gadsimtus pēc šīs masveida izceļošanas, pētot sefardu
ebreja identitāti, mēs varam uzdot sekojošus jautājumus: Kas ir sefardu
ebreji? Vai tas ir izcelsmes vai piederības jautājums? Vai šī identitāte
ir vēsturiska vai saistīta ar kultūru un politiku, ko persona var
pieņemt kā savējo? Kā Sefardu identitāte iekļaujas lielajā Vidusjūru
identitāšu kopainā globalizācijas laikā? Par Islama sievietēm - sludinātājām
Skolas, kurās apmāca imamus un islāma profesorus, nav jaunas. Jauns ir jautājums par sievietēm reliģisku funkciju īstenošanā. Beļģijā, lai kādas arī nebūtu sieviešu sludinātāju apmācību programmu vajadzības, lai kādas arī nebūtu atšķirības šo programmu saturā un garumā, šīs iniciatīvas noklusēti attiecas uz imamu – vīriešu privilēģijām.Intervija ar Coskun Beyazgul, Beļģijas Musulmaņu padomes prezidentu.